Mikrobioms - imunitātes sirds

Kuņģa un zarnu trakta orgāni veido otru lielāko cilvēka organisma virsmu, kas aizņem apmēram 250 – 400 m2. Dzīves laikā caur kuņģa un zarnu traktu  iziet apmēram 60 tonnu pārtikas. Tajā dzīvo vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu. Gremošanas trakts veic tādas svarīgas funkcijas kā barības vielu uzsūkšana, nodrošina fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, pasargājot organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem.

Visus mikroorganismus, kas dzīvo cilvēka organismā – baktērijas, vīrusus un sēnītes – sauc par mikrobiomu. Vienkāršoti sakot, mikrobiomu iedala divās grupās – labajās un sliktajās baktērijās. Abiem šiem baktēriju veidiem ir jābūt līdzsvarā. Zarnu mikrobiomam ir milzīga ietekme uz  cilvēka imunitāti un veselību kopumā. Sabalansēts mikrobioms ir mūsu imunitātes rādītājs.

Zarnu mikrobioms atbild ne tikai par barības vielu sadalīšanu, bet arī par imunitātes un enerģijas veidošanu, vitamīnu sintezēšanu un nervu sistēmas darbības nodrošināšanu. Lai tas būtu iespējams, pats svarīgākais ir labo un slikto baktēriju līdzsvars zarnu mikrobiomā – šo līdzsvaru ietekmē ikdienas uzturs, dienas režīms, medikamentu lietošana, cilvēka vecums, dažādas saslimšanas un apkārtējā vide.

Ja baktēriju jeb mikrobioma līdzsvars ir izjaukts, pastāv aptaukošanās iespēja, dažādu slimību risks – sirds un asinsvadu saslimstības, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi un saslimstības, autoimūno slimību attīstība. Izjaukts mikrobioma līdzsvars bieži izpaužas kā dažādas ādas slimības. Mikrobioms ietekmē nervu sistēmas darbību – biežāk tiek novērots stress, trauksme, bezmiegs un depresija.

Disbakterioze - izjaukts baktēriju populācijas līdzsvars. Disbakterioze ir izmainīta zarnu trakta mikroflora. Ja mainās zarnu mikroorganismu sugu normālās / dabiskās attiecības, notiek izmaiņas mikroorganismu lokālā izplatībā un mikroorganismu metaboliskā aktivitātē, kas savukārt veicina toksigēno produktu atbrīvošanos un izplatīšanos zarnu traktā, kļūstot par būtisku faktoru daudzu hronisku deģenaratīvu slimību attīstībā.  Bieži izjaukts mikrobioma līdzsvars izpaužas kā laktozes nepanesamība, glutēna nepanesamība un dažādas ādas problēmas. Atjaunojot normālu zarnu trakta mikrobiomu, pazūd pārtikas nepanesamība un uzlabojas ādas stāvoklis.

Cilvēkam piedzimstot, gremošanas trakts ir sterils. Pirmo dažu stundu laikā caur muti gremošanas traktā nonāk pirmās baktērijas - pienskābās baktērijas (bifidobakterijas, laktobaktērijas), zarnu nūjiņas, enterokoki un citas baktērijas. Tālāko dienu laikā baktēriju vairošanās turpinās, un izveidojas cilvēkam raksturīgā zarnu normālā mikroflora. Mikrobioma balanss agrīnajā vecumā būtiski ietekmē bērna un vēlāk arī pieaugušā cilvēka veselības stāvokli kopumā, tas ietekmē vispārējo imunitāti. Normālas zarnu mikrofloras galvenā loma ir neļaut sliktajiem mikroorganismiem augt un vairoties.

Mikrobiomam – organismā mītošo baktēriju kopumam – ir daudz plašākas funkcijas, nekā līdz šim domāts. Zarnās mītošajam baktēriju kopumam piemīt būtiskas funkcijas, kas ietekmē kognitīvās spējas, domāšanu un garastāvokli. Mikrobioms atbild par centrālo nervu sistēmu, hormonālās, endokrīnās sistēmas balansu. Baktērijas ietekmē vispārējo organisma veselību.

Mikrobioms dzīves laikā mainās: bērniem tā ir jauna, pieaugušajiem – nobrieduša, veciem cilvēkiem – novecojas. Baktēriju populācija dienas laikā mainās. Normālu zarnu baktēriju kopumu palīdz uzturēt kuņģa skābe, žults un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanās zarnās. Veselīgs mikrobioms ir spēcīgs pretnovecošanās faktors.

Mikrobiomu galvenokārt ietekmē mūsu dzīvesveids, uzturs, medikamentu lietošana, stress, vecums un citi faktori. Zarnu mikroflora veseliem cilvēkiem atšķiras no slima cilvēka mikrofloras. Cilvēkam novecojot, noveco arī mikrobioms, palielinās kuņģa zarnu trakta slimību risks t.sk. onkoloģijas riski, tāpēc būtiski ik dienu uzņemt šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, kas spēcina un atbalsta zarnu mikrofloru.

Veselība ir cieši saistīta ar cilvēka gremošanas sistēmas darbību. Mikrobioms ietekmē pašsajūtu, veselību un ārējo izskatu. Pastāv saikne starp kuņģa - zarnu trakta sistēmas un smadzeņu, muskuļu un ādas funkcijām un stāvokli.

Cīnīties pret slimību izraisošām baktērijām palīdz normālā mikroflora. Zarnu trakts ir vilinoša dzīvesvieta arī patogēnām baktērijām, vīrusiem, parazītiem. Ja patogēnās baktērijas vai vīrusi nokļūst zarnu traktā lielā daudzumā un zarnu trakta mikrobioma spēja ar tām cīnīties ir novājināta, patogēnās baktērijas var iekļūt organismā un radīt iekšējo orgānu bojājumus.

Dažādu nelabvēlīgu apstākļu – stresa, novecošanās, badošanās, parazītu invāzijas, antibiotiku lietošanas, kuņģa un zarnu traktas saslimstību, starojuma, lauksaimniecības ķimikāliju, nepilnvērtīga vai arī nesabalansēta uztura ietekmē zarnu trakta mikroflora var ievērojami mainīties. Medikamentu lietošana, it īpaši antibiotikas, ir izplatītākais un būtiskākais zarnu mikrofloras pārmaiņu cēlonis. Zāles var mainīt pH līmeni zarnās, tā paaugstinot zarnu mikrofloras pārmaiņu risku. pH līmeņa izmaiņas zarnās var ietekmēt baktēriju metabolisko aktivitāti.

Zarnu traktā iekļuvušās patogēnās baktērijas var censties izskaust ar antibiotiku palīdzību. Diemžēl antibiotikas neprot slimību izraisošās baktērijas atšķirt no normālās mikrofloras pārstāvjiem. Antibiotikas iznīdē gan labās, gan sliktās baktērijas, tā būtiski izjaucot mikrobioma līdzsvaru.

Zarnu mikroflorai ir kaitīgi, ja cilvēks ēd tikai viegli sagremojamus produktus – tādus, kas uzsūcas zarnu sākuma daļā un līdz tālākās zarnu daļās mītošajām baktērijām nemaz nenonāk. Veselīga uztura nosacījums ir  sabalansēta šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu uzņemšana.

Lai zarnu mikrobioms pilnvērtīgi varētu darboties, galvenais ir uzņemt šķīstošās un nešķīstošās škiedrvielas – dabīgs prebiotikas avots.  Probiotikas ir dzīvas baktērijas, kuras mīt zarnu traktā un bieži tiek sauktas arī par labvēlīgajām baktērijām, jo palīdz veselības uzturēšanā, savukārt prebiotikas ir  to barības vielas. Probiotikas ir nepatogēnās baktērijas un citi mikroorganismi, kuriem piemīt antagoniska (nomācoša) ietekme uz patogēniem mikroorganismiem. Patogēnās baktērijas var izraisīt infekcijas, zarnu mikrofloras traucējumus un dažādu slimību attīstību. Tas nozīmē, ka probiotikas labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un organisma veselību kopumā. Temperatūras un kuņģa sālsskābes ietekmē probiotikas var iet bojā, taču prebiotikas šis faktors neietekmē. Prebiotikas, savukārt, ir vielas, kas kalpo kā pārtika zarnu mikroflorai. Prebiotikas cilvēka organisms nesagremo, neizmanto kā enerģijas avotu un neuzsūcas augšējā gremošanas traktā, taču tiek fermentētas resnajā zarnā, pateicoties tā mikroflorai.

Regulāri lietojot jaunākās paaudzes šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu kompleksu RTS FIBER, iespējams efektīvi atjaunot un uzturēt veselīgu mikrobiomu. RTS FIBER atjauno un uztur zarnu trakta mikrofloras līdzsvaru, radot labvēlīgus apstākļus baktēriju kopumam, kas atbild par organisma vispārējo imunitāti un spēju apsorbēt un sintezēt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. RTS FIBER kompleksu var lietot bērni no trīs gadu vecuma.